Kad vasariņa jau saposusies gaida ienākam pa vārtiem, “Spārīšu” grupas bērniem vēl jāpaspēj atvadīties no pavasara, un 31. maijs ir tā diena, kad ar mugursomām plecos bērni dodas pārgājienā gar ezermalu līdz līcītim.

Pirmie tiek sveicināti koki, kuri EKO skolas ietvaros iepazīti visa mācību gada garumā. “Labrītus” saņem kļavas, priedes, bērzi. Rudenī ar lupām tika pētīta koku miza, bet ko tagad pavasarī varēs ieraudzīt? Izrādās- interesantā ir tik daudz! Mazi, mazi zirneklīši, to tīkli, alas, kalni, sūnu meži, kukaiņu ejas….

Kad izpēte beigusies, laiks atkal likt plecos mugursomas un doties tālāk. Uz brīdi jāapstājas, jāaizver acis un kādu mirkli jāieklausās putnu skaņās, kuras šajā pavasarī ir īpaši skanīgas. Lūk, arī baltie gulbji cēli stāv ezera krastā! Bet kas tie par kamoliņiem blakus tiem? Mazie gulbīši! Saskaitīsim! Sanāk- četri, citam- pieci. Nē! Tomēr- pieci! Netraucēsim izbaudīt putnu ģimenes laimi, dosimies tālāk. Arī pīļu pulks noskatās garajā “Spārīšu” rindā. Pirms pārgājiena galapunkta vairākas reizes bērni iziet izveidoto labirintu.

Kad noliktas mugursomas, seko kustību rotaļas, rotaļas ar bumbu, skrējiens kalnā augšup un lejup. Bērnu prieks ir neizmērojams! Un arī ilgi gaidītais pikniks beidzot var sākties.

Kad aiz sevis atstājam tīru laukumiņu, un uzsākam “mājupceļu”, bērni kalnā starp kokiem ierauga skudru pūzni. Pacienāsim? Lai jau arī viņām tiek kāds kārums no mums. Konfekte ledenīte skurdas tiešām iepriecina.

Noguruši, bet priecīgi, nu jau lēnākā gaitā, dodamies uz bērnudārzu. Ejot garām kokiem, sakām tiem ardievas līdz nākošajai tikšanās reizei.

Grupas «Spārītes» skolotāja Lidija Gaiķena